TEMPĻA IESVĒTĪŠANA UN ATTĪRĪŠANA
Zvana ar zvaniņu 9-9-9-9-9-9-9-9-9
TEMPĻA ATTĪRĪŠANAS UN IESVĒTĪŠANAS RITUĀLS
Rituāls sākas ar sekojošu tekstu:
Lai rituāli tiek izpildīti saskaņā ar prieku un skaistumu
Samaisa ūdeni ar sāli sakot:
Lai Zemes Sāls aicina Ūdeni, pārvēršas Varenās Jūras spēkā.
Esi svētīta ak Māte.
Iet pa apli pretēji Saules virzienam, katrā stūrī izšļakstot ūdeni un veic
Rozes un Krusta simbolu (zīmē krusta zīmi gaisā un tad no labās puses velk
ap krusta vidu apli Saules virzienā). Katrā stūrī sakot pa vienai frāzei no teksta:
Lai tīra griba
Kas nav saistīta ar nodomu
Kas ir brīva no iekāres pēc rezultāta
Pilnīga attiecībā pret visu
Aizkūpina vīraku no sveces (sarkanās) sekojošiem vārdiem:
Lai šī Uguns un Gaiss ar saldmi kalpo pasaulei. Esi svētīts ak Tēvs.
Iet pa apli Saules virzienā, ar vīraka kociņu katrā stūrī veic Rozes un Krusta
simbolu, katrā stūrī sakot pa vienai frāzei no teksta:
Esmu paaugstināts
Tavā sirdī
Un zvaigžņu skūpsti
Sitas Tavā ķermenī kā lietus
Veic kustības kas atgādina aizkaru atvēršanu, sakot:
Templis ir atvērts!
AUGSTĀKĀS DIEVĪBAS PIESAUKŠANA
Tevi es piesaucu, ak Nedzimušais
Tevi, kurš radījis Zemi un Debesis
Tevi, kurš radījis Nakti un Dienu
Tevi, kurš radījis Tumsu un Gaismu
Tu, kurš atšķīra Labo no Nelabā
Tu radīji Sievieti un Vīrieti
Tu radīji Sēklu un Augli
Tu radīji cilvēkus mīlestībai un naidam vienam pret otru
Nu palīdzi tak, manā Mākslā!
PIECU MELNO VĀRTU ATVĒRŠANA
Svētais Piecstūris - Πεντάγραμμον - Liesmojošā Tumšo Mistēriju Zvaigzne -
kura dod piekļuvi Piecām Melnām Plūsmām, kuras ir radušās Pirmatnējā Haosā
un Piecu Atjaunoto Antilogosu atmodināšana, kuri sevī iemoeso Patiesās Gribas
Zvaigžņu Bruņiniekus, kuri atver Piecus Melnos Vārtus:
1. Pagriezieties ar skatu uz Ziemeļiem - tur, kur zem mūžīgā ledus kalniem,
Zeme glabā Senās Atmiņas par mūsu Svēto Pirmdzimteni, -
es redzu ar savu iekšējo redzi Aherona [Αχέρων] Tumšos Ūdeņus un pārvarot
tajos ielietās šīs Pasaules Skumjas, Nedzimušajā es stiprinu savu Garu…
Es atveru Pirmos Haosa Vārtus!
2. Pagriezieties ar skatu uz Rietumiem - tur, kur šīs Pasaules Saule sastop savu
Nāvi un Gaišie Dievi bēg bailēs no Tā Tuvošanās, Kurš valda Nāvē, - es redzu
ar iekšējo redzi Spokainos Stiksa [Στύξ] Ūdeņus un, pārvarot tajos ielietās
Šausmas, kuras pārdzīvo garīgā ceļa gājējs Apskaidrības Brīžos,
Nesatricināmajā es stiprinu savu Garu… Es atveru Otros Haosa Vārtus!
3. Pagrizieties uz Dienvidiem - tur, kur liesmojoša Uguns sadedzina cilvēku
putekļainās cilvēku sapņu lupatas, es redzu ar iekšējo redzi Ugunssārtos
Piriflegona [Πυριφλεγέθων] Ūdeņus un, pārvarot Sāpes, kuras rodas zaudējot
cilvēcisko formu, Nemirstīgajā es stiprinu savu Garu… Es atveru Trešos Haosa
Vārtus!
4. Pagriezieties ar skatu uz Austrumiem - tur, kur Debesīs uzlec
(iepriekš šīs Pasaules Saule!...) Rīta Zvaigzne, Mirdzošais Lucifers, - ar iekšējo
redzi es redzu Zilganmelnu Zvaigžņu Gaismas blāzmu, neredzamu miesīgām
acīm, Kocita [Κόκυτος] Ūdeņus un, atstājot pagātnē Vaidus un Asaras par
zaudētām ilūzijām izšķērdēta laika, kratot šīs Pasaules Gaisu, Nemainīgajā es
stiprinu savu Garu. Es atveru Ceturtos Haosa Vārtus!
5. Ieskaties sevī, savā Mirdzošās Tumsas Centrā, Sirds Mājvietā, Pirmatnējā
Tukšumā - Tur, kur Melnā Saule VIENMĒR Nomodā atrodas zenītā, kur Laika
nav, ir tikai MŪŽĪBA aiz mūsu visu sapņu robežām, - Visuattīrošiem Letas [Λήθη]
Ūdeņiem, starumēm attīrīti kā Ēters, ar iekšējo redzi es redzu savu Patieso Dabu,
atgriežot sevī NEDZIMUŠĀ Atmiņu… Es atveru Piektos Haosa Vārtus!
BEN SIRAH ALFABĒTS - BURTS HE
Viņš viņam sacīja: "Eņģeļi, kas nozīmēti dziedināšanai: Sanoj, Sananoj, Semangalof.
Kad Svētais, Vissvētākais radīja pirmo Ādamu vienu, Viņi teica: (1. Mozus 2:18) "Šim
Ādamam nav labi būt vienam. “Viņi radīja viņam sievu no Zemes, kāds bija viņš, un
nosauca viņu par Lilit. Tūlīt viņi sāka strīdēties viens ar otru. Viņa teica: "Es negulēšu
zemāk," un viņš teica: "Es negulēšu zem tevis, bet tikai augšā, jo tu esi piemērots tikai
tam, lai atrastos apakšējā pozīcijā, bet es esmu pārāks. Lilit atbildēja: "Mēs viens otram
esam vienlīdzīgi, jo mēs abi esam radīti no Zemes." Bet viņi neklausījās viens otrā. Kad
Lilit to redzēja, viņa izrunāja Neizsakāmo Vārdu un aizlidoja pasaules gaisā. Ādams
stāvēja lūgšanā sava Radītāja priekšā un sacīja: "Visuma Varenais! Sieviete, kuru tu
man iedevi, ir aizbēgusi prom no manis. Tūlīt Svētais sūtīja šos trīs eņģeļus, lai viņu
atgrieztu.
Svētais teica Ādamam: “Ja viņa piekritīs atgriezties, tad labi. Ja nē, viņai katru dienu
jāļauj nomirt simts saviem bērniem. Viņi aizgāja un vajāja viņu un apsteidza viņu jūra
vidū, varenajos ūdeņos, kuros ēģiptieši galu galā noslīks. Viņi stāstīja viņai Dieva vārdu,
bet viņa nevēlējās atgriezties. Eņģeļi teica: "Mēs tevi noslīcināsim jūrā." Viņa tiem sacīja:
“Ļaujiet man būt. Es esmu radīta tikai tāpēc, lai izraisītu slimības zīdaiņiem. Man ir vara
pār viņiem astoņas dienas pēc piedzimšanas, ja viņi ir vīriešu dzimtes, un, ja viņi ir
sieviešu dzimtes, pēc piedzimšanas divdesmit dienas. Kad eņģeļi dzirdēja Lilit vārdus,
viņi uzstāja, lai viņu paņemtu. Bet viņa viņiem zvērēja dzīvā un mūžīgā Dieva vārdā:
"Kad es jūs vai jūsu vārdus, vai jūsu tēlus redzēšu amuletā, man nebūs varas pār šo
bērnu." Viņa arī piekrita, ka simts viņas bērnu mirst katru dienu.
LILIT RITUĀLS
Nostājieties ar skatu uz Ziemeļiem:
No tumšajām zemes dzīlēm es piesaucu Tevi, Melnā Dieviete! Lilit, celies un ierodies!
Nostājieties ar skatu uz Rietumiem:
No čūsku midzeņa nešķīstiem ūdeņiem es piesaucu Tevi, Zaimošanas Karaliene! Agrat,
celies un ierodies!
Nostājieties ar skatu uz Dienvidiem:
No kalniem un pakalniem, kur deg Sabata ugunis, es piesaucu Tevi, laulības
pārkāpšanas māte. Malahat, celies un ierodies!
Nostājieties ar skatu uz Austrumiem:
Melnajās naksnīgajās debesīs es piesaucu Tevi, Kliedziena Princese!
Lil-ka-litu! Lilit Malkah ha’Šadim!
Es piesaucu Tevi, Mēness Dieviete! Raganu māte un aizliegto baudu karaliene!
Iznāc no Sarkanās jūras tuksnešu alām.
Atnāc pie manis, Netiklības Māte, Samaela sieva! Dieviete, kura brauc uz tumša
pusmēness cauri pusnakts debesīm! Dēmonu māte! Jaunava un netikle!
Kliedziena Princese, kura lido cauri naktij un kliedz tuksnesī. Sārtā netikle, kura brauc uAklā Pūķa muguras. Grēcīgā ragana! Erosa un Tanatosa Iemiesojums!
Marag! Ama! Lilit! Rimog! Samalo! Naama!
Sadzirdi manu saucienu! Atnāc uz manu miesas templi! Parādies manā priekšā, tumšā
gudrības Māte!
Atklāj man savu nešķīsto noslēpumu! Pamodini manas jūtas! Salūzt čaulas un izšķīst
pasaules, kad tu pietuvojies, apreibusi ar asiņaini sarkanā Mēness eliksīru.
Marag! Ama! Lilit! Rimog! Samalo! Naama!
Esmu kļuvusi kā tu: kaisle, nāve un ekstāze!
No manas mutes notek svaigas asinis, no manas šķeltās mēles notek nāvīga inde,
manas acis melnas kā nāve, manā elpā līķu smaka, mana dzemde tā ir čūsku midzenis.
Es esmu netikļu māte un es turu kausu ar Mēness asinīm, Es Ugunīgā Čūska, kas deg
aiz Ilūziju Aizsega, Es Sārtā Sieva, kura savaldzina un aizved ticīgo uz nešķīstības ceļu,
Es Sābas ķēniņiene un Dieva sieva, Es velna sieva, kurš valda par Mūžīgās Ēnas
Karaļvalstību.
Es katras dzīvības radības dvēsele un beigas jebkurai miesai, dzemde un kaps.
Es esmu Lilit. (Dzeram vīnu)